Alsviķu pagastā pie Karvas LNK kritušo brāļu kapi
Atrodas Vecā Alūksnes-Apes ceļa malā pie Zušu mājām, uz Dienvidiem no Karvas, jāpagriežas uz Rezaku. GPS 57.478327, 26.83166

Brāļu kapos apbedīti četri 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka 5. rotas kareivji – Jēkabs Sukse, Pēteris Leitlands, Ernests Puķītis un Gustavs Ozols, kas krituši 1919. gada 2. aprīlī pie Zušu mājām. Kā piektais 30. gadu vidū apbedīts Valmieras pulka kareivis Roberts Glāzners, kas pazuda bez vēsts 31.03.19. pie Jaunās muižas. Sākotnēji viņš apbedīts kā nezināms, bet vārds noskaidrots vēlāk un attiecīgi iekalts piemineklī. Savukārt piektais Zušu kaujā kritušais – kareivis Augusts Dzedons (Ziedons) apbedīts Apekalna (Opekalna) kapos (sk.).

Piemineklis atklāts 1937. gada 12. septembrī. Granīta stēla pēc Kara būvniecības pārvaldes arhitekta Vemera Vitanda meta izgatavota Oto Dambekalna akmeņkaltuvē Rīgā. Pieminekli cēlusi Brāļu kapu komitejas (BKK) Karvas nodaļa.

1975. gada rudenī vietējie komunisti pieminekli nopostījuši.

1989. gada 30. martā Alūksnes rajona padome pieņēma lēmumu par pieminekļa atjaunošanu, un 1989. gada 30. aprīlī tā vietā tika uzstādīta pagaidu koka piemiņas zīme latviskas kapa zīmes formā, ko bija darinājis Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) strādnieks Jānis Jaunzems. Uz tās bija lasāms uzraksts: “Šeit tiks atjaunots Karvas Brāļu kapu piemineklis.” Tolaik tika labiekārtoti arī līdzās esošie Brāļu kapi, kuros uzstādīja baltus koka krustus, ierīkoja celiņus, iestādīja jaunus kociņus un veica citus uzlabojumus.

Darbi pie paša Karvas pieminekļa pēc tam vairākus gadus neturpinājās, līdz 1993. gadā, pateicoties Alūksnes BKK nodaļas vadītāja Ulda Veldres iniciatīvai, tā atjaunošanas process atsākās. Iestāties par monumenta atkārtotas izveides nepieciešamību viņu bija pamudinājis tas, ka pēdējais Latvijā dzīvais LKOK Alberts Ameriks (1899–1997) tika apbalvots tieši par 1919. gada 2. aprīlī notikušo Zušu kauju.

Atjaunoto pieminekli atklāja 1994. gada 11. jūnijā. To izgatavoja Cēsu akmeņkaļi brāļi Aivars, Austris un Auseklis Kerliņi. 

No 2017. gada 7. septembra brāļu kapi iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta (pieminekļa aizsardzības uzskaites numurs 9201).

Avots Karavīru kapi