Jelgavas Meža kapos LNK kritušo karavīru brāļu kapi
Atrodas Jelgavā Bauskas ielā 12 Meža (bijušajos Nikolaja, vēlāk Svētās Vienības draudzes) kapos starp ieejas vārtiem un kapliču.

Apbedīti kaujās par Jelgavas atbrīvošanu no bermontiešiem 1919. gada novembrī kritušie Latvijas armijas karavīri. Sākotnēji bija apglabāti 70 kritušie, taču desmit karavīru mirstīgās atliekas tuvinieki pārapbedījuši ģimene kapos citviet. No atlikušajiem 60 apbedītajiem 31 ir zināms, bet 29 – nezināmi karavīri.

Jau 1920. gadā Jelgavā agronoma Jāņa Mazvērsīša vadībā tika dibināta Varoņu pieminekļa fonda komiteja, kas uzsāka ziedojumu vākšanu. No privātpersonu un biedrību ziedojumiem iegūtie līdzekļi jau 1922. gadā ļāva pieņemt lēmumu par tūlītēju pieminekļa celtniecības darbu uzsākšanu.

Piemineklis brāļu kapos tika atklāts jau tā paša gada 15. oktobrī. Tas darināts pēc skolotāja Aleksandra Strekāvina meta pelēksārtā granītā.
 

Piemineklis brāļu kapos tika atklāts jau tā paša gada 15. oktobrī. Tas darināts pēc skolotāja Aleksandra Strekāvina meta pelēksārtā granītā. Piemineklī iestrādāta bronzā lieta kāda krituša karavīra pēcnāves sejas maska. Pieminekli kalusi M. Brauera firma Jelgavā, bet bronzas masku atlējis J. K. Švens (J. C. Schwenn) Rīgā. Piemineklī zem saules staru ieskauta ugunskrusta iekalts agronoma, žurnālista un politiķa Jāņa Mazvērsīša vārdi:

KĀPĀM UZ SĀRTU –
NESĀM JUMS BRĪVĪBU.

Savukārt pieminekļa aizmugurē iestrādāta bronzas plāksne, kurā atliets teksts ar trīs slejās izkārtotiem kritušo vārdiem.

1926. gadā pieminekli pārveidoja, novietojot uz 91 centimetru augsta cokola, pie kura piestiprināts bronzas vainags, ko arī darinājis J. K. Švens.
 

Piemineklis atrodas uz pusotru metru augsta zemes uzbēruma un pie tā ved betona kāpnes.

Vēl 1938. gadā uz apbedījumiem bijuši balti koka krusti, taču tā paša gada rudenī Jelgavas pilsētas valde lūdza Brāļu kapu komiteju izstrādāt brāļu kapu labiekārtošanas projektu. Tad arī tika izgatavotas un trijās rindās uzstādītas individuālas betona kapa plāksnes, kas darinātas pēc Rīgas Brāļu kapos esošo individuālo piemiņas plākšņu parauga.

1928. gada 2. decembrī brāļu kapos tika apglabāts arī Lāčplēša Ordeņa kavalieris Jānis Vikse.

Savukārt Otrā pasaules kara laikā Jelgavas brāļu kapos guldīti vismaz divi latviešu leģionāri.

28. janvārī apglabāts 10. janvārī austrumu frontē kritušais latviešu policijas bataljonu dižkareivis Jānis Voldemārs Silgailis.

16. aprīlī pārapbedīts 26. martā austrumu frontē kritušais un sākotnēji Viļakas brāļu kapos apglabātais leitnants (unteršturmfīrers) Ādolfs Ozols.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņiem pieminekļa pakājē uzstādītas individuālas piemiņas plāksnes attiecīgi pa labi un pa kreisi no uzejas kāpnēm. Atšķirībā no iepriekš uzstādītajām individuālajām piemiņas plāksnēm, šīm teksts iekalts granīta plāksnītē, kas novietota uz ieslīpās betona pamatnes.

2017. gada oktobrī īstenota brāļu kapu pieminekļa restaurācija, kuras gaitā veikta pamatnes un bojātās virskārtas attīrīšana, profilu atjaunošana, izmantojot nerūsējoša materiāla stiegrojumu, virsmu apstrāde un sagatavošana krāsošanai, pamatnes krāsošana, pamatu atrakšana un aizpildīšana ar smalkām granīta šķembām, granīta pieminekļa tīrīšana, mazgājot ar ūdens strūklu. Restaurācijas darbus veica uzņēmums
“Akmens apstrādes centrs AKM”.

Savukārt 2019. gadā aiz brāļu kapa pieminekļa tika uzstādītas piemiņas stēlas ar Jelgavas pilsētu un novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.

Īstenojot Latvijas valsts simtgadei veltīto projektu “Atceries Lāčplēšus”, 2019. gada 30. septembrī Jelgavas Meža kapos tika uzstādītas sešas granīta stēlas, kas veltītas Jelgavas pilsētā un novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. 

Stēlu svinīgā atklāšana notika tā paša gada 21. novembrī, pieminot simto gadskārtu kopš Jelgavas atbrīvošanas no bermontiešiem. 

Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlas izgatavošanu un uzstādīšanu pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta veica SIA “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā. Savukārt piegulošās teritorijas labiekārtošanu veica daudznozaru uzņēmums KULK. 

Kopumā sešās stēlās iegravēti 30 Jelgavas pilsētā un 31 Jelgavas novadā dzimuša Lāčplēša kara ordeņa kavaliera vārdi.
Katru stēlu vainago zemcilnī veidots Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.

Avots: Karavīru kapi un LKOK stēlas